Sabiedriskā apspriešana par koku nozāģēšanu

Griškānu pagasta pārvalde paziņo, ka 2015.gadā plāno nozāģēt 17 kokus – papeles, koki atrodas Greiškānu ciemā tuvu pie daudzdzīvokļu mājām uz pašvaldībai piekritīgas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7856 001 0864.

Koki – papeles noēno dzīvokļus, ir veci ar satrudējušiem stumbriem, krītot var nodarīt lielu kaitējumu tuvu esošajām dzīvojamām mājam, cilvēkiem vai garām braucošajām automašīnām.

Sabiedriskā apspriešana tiek veikta no 2015.gada 15.aprīļa līdz 2015.gada aprīlim 29.aprīlim saskaņā ar Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada 15.novembra saistošo Noteikumu Nr.91 „Par koku ciršanu ārpus meža Rēzeknes novadā III nodaļu.

Lūdzam apskatīt informāciju par nozāģēšanai plānotiem kokiem un iesniegt savus priekšlikumus un pieteikumus Griškānu pagasta pārvaldē lietvedei (Centrālā iela 27, Sprūževa, Griškānu pag., Rēzeknes nov., LV-4641, tālr. 64640431, vai uz e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.).

 

Sakārtosim ar kokiem aizaugušās zemes!

Ar 2015. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Meža likuma 3. panta 1. daļas 2. punktā, kas nosaka, ka Meža likuma objekts ir arī ,,cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu”.

Līdz likuma spēkā stāšanās brīdim zemes īpašniekiem tika doti trīs gadi lēmuma pieņemšanai par turpmāko zemes apsaimniekošanas mērķi un atbilstoši tam sakārtotu informāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai aktīvāk veicinātu lēmumu pieņemšanu, arī Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz kārtējā gada 20. novembrim veic apsekošanu un sniedz informāciju pašvaldībām, kas aprēķina paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli zemei, kas tiek atzīta par neapstrādātu lauksaimniecības zemi, ja tās platība pārsniedz 1 hektāru.

Zemes īpašnieka pienākums, sākot ar 1.janvāri, ir reģistrēt Meža valsts reģistrā ar kokiem aizaugušās zemes, ja izpildās visi trīs nosacījumi: platība ir lielāka par 0,5 ha, koku augstums ir virs 5 metriem un to skaits vai mežaudzes šķērslaukums atkarībā no koku sugas un koku augstuma ir vismaz minimālais, kāds noteikts MK noteikumu Nr. 935 ,,Noteikumi par koku ciršanu mežā” 1. un 2. pielikumos (tabula Čiekura 16. lpp.). To varēs izdarīt, veicot meža inventarizāciju zemes īpašumā vai, ja mežaudzes koku vidējais augstums nepārsniedz 10m, iesniedzot Pārskatu par meža ieaudzēšanu Valsts meža dienestā. Jauno mežu var reģistrēt arī par plantāciju mežu, ja tiek ievērota MK noteikumos Nr.308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” noteiktā plantāciju meža ieaudzēšanas un reģistrēšanas kārtība. Plantāciju meža reģistrēšana meža īpašniekam dod virkni priekšrocību meža apsaimniekošanā: minimāli nepieciešamais koku skaits uz hektāru atzīšanai par ieaudzētu ir mazāks, kā pārējās mežaudzēs, jaunaudžu kopšana nav noteikta kā obligāts kritērijs, uz plantāciju mežiem neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas tiesiskā kārtība. Meža īpašnieks plantāciju mežu var cirst pēc saviem ieskatiem, pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņojot Valsts meža dienestam. Gadījumos, kad plantāciju meža vietā grib atjaunot lauksaimniecības zemi, atmežošanas kārtība ir atvieglota − atmežošanas kompensācija par platību pārveidošanu atpakaļ lauksaimniecības zemē nav jāmaksā. Tas atvieglos zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskai ražošanai, ja zemes īpašniekam būs tāda vēlme.

Līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai zemes īpašnieks zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, kokus varēja cirst saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža. Taču sākot ar 1. janvāri, visām šādām platībām koku ciršanai jau vajadzēs tuvākajā Valsts Meža dienesta birojā saņemt Koku ciršanas apliecinājumu. Pirms tam vajadzēs aizaugušo platību iestigot un sagatavot skici, veikt meža inventarizāciju vai rakstīt pārskatu par meža ieaudzēšanu, kur vienā no ailēm var atzīmēt, ja īpašnieks vēlas ieaudzēto platību reģistrēt kā plantāciju mežu. Tikai tad, saskaņā ar iesniegumu, varēs saņemt ciršanas apliecinājumu uz kādu no cirtēm, tajā skaitā, uz atmežošanas cirti.

Ja meža ieaudzēšana ir notikusi meliorētās platībās, tad jāatceras, ka meža ieaudzēšana nedrīkst būt pretrunā ar meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ja zemes īpašnieks šādās platībās pēc 1. janvāra kokus cirtīs bez apliecinājuma, atbilstoši Meža likumam zemes īpašnieks var tikt sodīts par patvaļīgu koku ciršanu, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 67. panta pirmo daļu − fiziskām personām uzliekot 70-140 eiro, bet juridiskām personām 140-1400 eiro lielu sodu. Šobrīd Valsts Meža dienests speciāli šādas platības neapsekos, bet, atskanot „zāģa dziesmai”, zemes īpašniekam jābūt gatavam, ka mežzinis atbrauks un pārbaudīs, vai veiktā darbība ir likumīga un netiek zāģēts lauksaimniecības zemes apaugums, kas nu jau ir Meža likuma objekts ar visām no tā izrietošajām sekām.

No pieredzes, interese sakārtot savus zemes īpašumus no zemes īpašnieku puses bija un ir jūtama. Daudzi zemes īpašnieki rakstīja iesniegumus, jo bija izdarījuši izvēli par labu mežam, bet saņēma atteikumu no pašvaldības lauksaimniecības zemes apaugumu atļaut reģistrēt kā mežu vai plantāciju mežu. Diemžēl, katrā pašvaldībā ir savi nosacījumi un dažādas pieejas lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pašvaldību teritoriālajiem plānojumiem saistībā ar šādām aizaugušām lauksaimniecības zemēm. Jāatzīst, ka šobrīd šādas platības saskaņā ar Meža likumu būs jāreģistrē kā mežs, bet pašvaldība ar tās rīcībā esošiem administratīvajiem instrumentiem varēs likt īpašniekam atjaunot iepriekšējo zemes lietošanas veidu. Meža likums kā augstāka līmeņa normatīvais akts visiem meža īpašniekiem uzliek pienākumu ievērot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, ja zeme juridiski un faktiski atbilst Meža likuma objekta definīcijai.

Arī gadījumos, kad ar mežu aizaugusī zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kur nedrīkst mainīt zemes lietošanas kategoriju vai šādai darbībai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, Meža valsts reģistrā tiks fiksēts faktiskais stāvoklis un platības apsaimniekošanā būs jāievēro Meža likuma prasības, tajā skaitā par koku ciršanu un atmežošanu.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Valsts meža dienestu un ZM Meža departamentu

Lielā talka 2015

 Griškānu pagasta pārvalde aicina iedzīvotājus būt aktīviem un sakopt savu pagastu LIELĀS TALKAS 2015 ietvaros 25. aprīlī.

 

 Lai apzinātu piesārņotās vietas lūgums iedzīvotājus atzīmēt kartē vietas, kuras nepieciešams uzkopt.

 

SAKOPSIM SAVU PAGASTU!

Karte pieejama šeit- http://www.talkas.lv/?page=595

Informācija par komunālajiem maksājumiem

Griškānu pagasta pārvalde informē, ka sākot ar 2015.gada 01.maiju maksa par ūdeni un kanalizāciju tiks aprēķināta sekojoši:

1. Saskaņā ar ūdens skaitītāju mērījumiem katrā dzīvoklī;

2. Ja daudzdzīvokļu mājā visos dzīvokļos ierīkoti ūdens skaitītāji, tad starpību starp mājas ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļos ar skaitītāju noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot avārijas un remontā nopludināto ūdens daudzumu, sedz visi dzīvokļu īpašnieki atbilstoši īpašumu skaitam;

3. Ūdens patēriņa starpību starp ūdens skaitītāja rādījumu mājai un uzrādītajiem mērījumiem dzīvokļos sadala atbilstoši īpašumu skaitam starp dzīvokļu īpašniekiem, neatkarīgi no dzīvoklī dzīvojošo personu skaita, ja:

  • nav uzstādīti ūdens skaitītāji;
  • nav sniegta informācija par ūdens skaitītāja mērijumiem 3 mēnešus pēc kārtas;
  • aizliegts pagasta pārvaldes pārstāvim atkārtoti veikt skaitītāja pārbaudi;
  • konstatēts, ka ūdens skaitītāji ir bojāti.